Tā bija tik zila.
It kā tintes pudelīte būtu bauda.
Esmu Tev parādā smaidu.
Arī sev.
Ja tā ir mūzika manai sirdij, tad viņa laikam ir kurla.
Es gribu aizmirst tik ļoti daudz.
Sasodītā atmiņa.
Nesaki neko.
Tikai palīdzi gūt viltus baudu.
Bet tikai ar kaut ko garīgu.
Tāpat jau viss ir pārāk riebīgs.
odien man bija slinkums redzēt krāsas.
Taču manuprāt tu vienmēr esi bijis pelēks.
Prāts ir laimīgs dzerot mākslīgo miglu.
Ielej man lūdzu divas glāzes bezrū
Peleekais betona pakaapiens. by AppleGreen8, literature
Literature
Peleekais betona pakaapiens.
Sasodīta savīkāta plate ir vienīgā, kas pievelk putekļus.
Bet ēl. Ak iecietība.
Ak aizved mani prom!
Noliec tur un atstāj.
Varbūt kādu es iepriecināu.
Ikdienas mākoni elpojot es krāsaināka nepalieku.
Bet smagāka gan.
Paņem un pacel augstu.
No ejienes es sauli neredzu.
Ieelpo zvaigņu smaru un aizmirsti.
Ar kaut ko vienreiz pietiek, lai apzinātos savu noēlojamību.
Tā bija tik zila.
It kā tintes pudelīte būtu bauda.
Esmu Tev parādā smaidu.
Arī sev.
Ja tā ir mūzika manai sirdij, tad viņa laikam ir kurla.
Es gribu aizmirst tik ļoti daudz.
Sasodītā atmiņa.
Nesaki neko.
Tikai palīdzi gūt viltus baudu.
Bet tikai ar kaut ko garīgu.
Tāpat jau viss ir pārāk riebīgs.
odien man bija slinkums redzēt krāsas.
Taču manuprāt tu vienmēr esi bijis pelēks.
Prāts ir laimīgs dzerot mākslīgo miglu.
Ielej man lūdzu divas glāzes bezrū
Peleekais betona pakaapiens. by AppleGreen8, literature
Literature
Peleekais betona pakaapiens.
Sasodīta savīkāta plate ir vienīgā, kas pievelk putekļus.
Bet ēl. Ak iecietība.
Ak aizved mani prom!
Noliec tur un atstāj.
Varbūt kādu es iepriecināu.
Ikdienas mākoni elpojot es krāsaināka nepalieku.
Bet smagāka gan.
Paņem un pacel augstu.
No ejienes es sauli neredzu.
Ieelpo zvaigņu smaru un aizmirsti.
Ar kaut ko vienreiz pietiek, lai apzinātos savu noēlojamību.
hello, my name is earthquake by charrlotte, literature
Literature
hello, my name is earthquake
Labdien, es esmu zemestrīce.
Tavs prāts vēl aizvien ietīts piknika lakatā, tādā zilā ar sarkanām pumpiņām. Nolaistām skropstām sēdēju pirmajā solā un pierakstīju dzejas krājumu nepareizos nosaukumus.
Es ou pēc zvaigznītes.
Zvaigznes smaroja pēc vīnogu kauliņiem.
Kā novīst smaids, tā novīta vaigu sārtums, un tā aizplūda skropstu tua. Zaļi rūtainas acis tev bija, tagad tās brūnas.
Un es biju lakatā, ko izvilki cauri gredzenam, lai p&